Ministrs atzina, ka Karostas kanāla grunti sedz vismaz 30 cm biezs dūņu slānis, kurā koncentrējušās dažādas ķīmiskas vielas, naftas produkti un sadzīviskas drazas.

Kā ziņots, jau vistuvākajā laikā plānots izsludināt konkursu par projekta izstrādi un darbu veikšanu, kā arī iesniegt projektu ES Kohēzijas fondam par kanāla attīrīšanu. Projektam rezervēti 11 miljoni latu.

Šodien Liepājā viesojās vides ministrs, Vides ministrijas valsts sekretārs Guntis Puķītis un valsts sekretāra vietniece Vija Gēme, lai ar Liepājas pašvaldības un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas vadību apspriestu Karostas kanāla attīrīšanas projektu.

Objektu veido vēsturiski piesārņota vieta - Liepājas ostas Karostas kanāls. Karostas kanāls ir mākslīga būve, kas ir izveidota 20.gadsimta sākumā. No 1945. līdz 1994.gadam Karostas kanāls bija slēgta militāra teritorija, kurā atradās bijušās Padomju Savienības, bet kopš 1991.gada Krievijas Federācijas jūras kara flotes zemūdeņu bāze.

Karostas kanāla kopējā platība ir 874 897 kvadrātmetri (kv.m), tai skaitā attīrāmā platība 780 000 kv.m.
Militārās bāzes darbība ir atstājusi paliekošu ietekmi uz teritoriju, kuru Helsinku Komisija (HELCOM) ir noteikusi par vienu no deviņām vispiesārņotākajām teritorijām Latvijas Republikā.
Laikā no 1992. līdz 2005.gadam vairākkārt ir pārbaudīta kanāla akvatorija, kā rezultātā ir noteikts piesārņoto nogulumu apjoms un piesārņojuma sastāvs.

1992. un 1995.gadā veiktās izpētes pamato to, ka piesārņojums galvenokārt radies Padomju Savienības bruņoto spēku darbības rezultātā. Līdz šim veiktās izpētes rāda, ka ar naftas produktiem un smagajiem metāliem ir piesārņoti aptuveni 650 000 kubikmetru Karostas kanāla gultnē esošo dūņu un smilšu sanesu nogulumu.

Karostas kanāla piesārņoto nogulumu biezums mainās robežās no 0,2 līdz 2,2 m, to vidējais biezums - ap 0,6 m. Piesārņojuma koncentrācija un slāņa biezums ir lielāks kanāla austrumu daļā.
Dokumentācijas aktualizācijas procesu finansē un vada Vides ministrija. Papildus notiek Liepājas SEZ pārvaldes iniciēta Karostas kanāla zemūdens izpēte, kuras mērķis ir iegūt informāciju par iespējamajiem piesārņoto materiālu izņemšanas apgrūtinājumiem un maksimāli precīzi novērtēt piesārņojuma izņemšanas izmaksas.